Lamsf itervija pirms kongresa
 | |
|
Intervija ar LaMSF vadību pirms gaidāmā ārkārtas kongresa
Latvijas motosportā sezona godam aizvadīta. Mūsējie atzinīgi pārstāvējuši Latviju pasaulē, tā arī pasaule pabijusi pie mums Latvijā. Caur veiksmēm, panākumiem, mazāk lielām veiksmēm vai gluži otrādi – tomēr nepārprotami tieši rudens ir īstais laiks pārdomām. Pārdomām par aizvadīto un padarīto, par veidu kā strādāt turpmāk un ko uzlabot. Ir laiks izvērtēt savas kļūdas un nospraust jaunus mērķus un izaicinājumus. Lielā mērā tas, protams, paliek mūsu pašu katra ziņā, tomēr iesaistīto šajā visā spēlē, ko sauc par motosportu, ir daudz. Tie ir paši sportisti, klubi, organizatori, menedžeri, treneri, bieži vien sportistu vecāki un atbalstītāji. Nevar noliegt, ka lielu lomu šajā visā spēlē arī vadošās un atbildīgās sporta institūcijas. Tāpēc šoreiz stāsts vairāk būs par Motosporta federāciju, kura, līdz ar šīs sezonas noslēgumu, visu biedru vidū vērtēta dažādi – gan pozitīvā, gan negatīvā ziņā. Uz nelielu interviju federācijas vadību esmu lūdzis vēl jo vairāk tādēļ, ka šonedēļ gaidāms vienas piektdaļas biedru inscenēts ārkārtas kongress par – es atļaušos teikt – „lielas revolūcijas” veikšanu. Kādēļ „lielas revolūcijas”? Tādēļ, ka kongress paredzēts neuzticības izteikšanai esošajai vadībai, jaunas vadības ievēlēšanai un pilnībā jaunu statūtu apstiprināšanai, kas būtiski varētu izmainīt federācijas turpmāko vadības struktūru...
Atbild Latvijas Motosporta federācijas (LaMSF) prezidents Egils Agarskis.
Kādēļ šoreiz LaMSF kongress tiek sasaukts ārkārtas nevis vispārējā kārtā? Kāds ir tā leģitīmais iemesls?
Kā jau lielākā daļa mūsu biedru ir dzirdējuši – esam saņēmuši iesniegumu no sešpadsmit mūsu biedriem par ārkārtas kongresa sasaukšanu, lai izteiktu neuzticību esošajam LaMSF prezidijam desmit cilvēku sastāvā, tostarp septiņiem komisiju vadītājiem. Patiesībā ir grūti komentēt šo iesniegumu, jo pamatojums neuzticības izteikšanai iesniegumā netika minēts. LaMSF ārkārtas kongress notiks šo piektdien, 28.oktobrī Rīgā.
Vienlaicīgi skumji, ka starp šiem iniciatoriem ir tādi klubi, kas paši nav izpildījuši savas saistības attiecībā pret federāciju. Piemēram, MK Kemko, AP Motoklubs un Moto-X pat nav samaksājuši 2011.gada biedru maksas, parādi ir arī trijiem no pārējiem 16-mit klubiem vai to paraksta tiesīgajām personām.
Jebkuru jautājumu atbilstošā kārtībā var izskatīt prezidijā un risināt tālāk, ja vien tas nav komisiju kompetencē vai to nav skatījusi komisija, bet jāatzīst, ka šogad notikušajās trīspadsmit prezidija sēdēs iesniegtos priekšlikumus un iesniegumus var saskaitīt uz pirkstiem. Tas pats sakāms par statūtu grozījumiem, kurus vajadzētu iesniegt rakstiski un laicīgi pa punktiem, lai varētu apspriest. Pagājušā gada augustā kongresā mēs veicām izmaiņas statūtos saskaņā ar izmaiņām Latvijas likumdošanā. Diemžēl priekšlikumi no biedriem praktiski netika saņemti, tostarp arī no klubiem, kuri parakstījuši iesniegumu.
Kas attiecas uz ārkārtas kongresa iniciatoru iesniegto jauno statūtu projektu, piekrītu arī esošajām komisijām, ka tie ir nepilnīgi, nav skaidrības par sporta veidu komisiju pārstāvību valdē, tie neparedz ievēlēšanas kārtību. Uzskatu, ka katram sporta veidam ir savas tiesības atbilstoši likumam un kompetencei pārstāvēt savu jomu, klubus un sportistus LaMSF valdē līdzīgi kā UEM un FIM.
Variet īsumā nokomentēt līdzšinējo federācijas darbības stratēģiju? Uz kurieni īsti tad esam virzījušies?
Skumji, tomēr jāatzīst, ka pēdējos gados mazāk atlicis laika un iespējas globālo un stratēģisko jautājumu risināšanai, jo federācija manā vadībā diezgan daudz nodarbojusies ar iepriekšējos periodos esošo amatpersonu radīto problēmu seku novēršanu. Liels darba apjoms tika veltīts iepriekšējās federācijas vadības bezdarbības vai ļaunprātības nolūkā radīto seku likvidēšanai. Atcerēsimies, ka, uzsākot savu darbu federācijā, stāvoklis, ko pārņēmu, bija kritisks. Iepriekš, nereaģējot uz Finanšu ministrijas sabiedriskā labuma komisijas aicinājumiem piedalīties tās sēdēs un paskaidrojot iesniegto atskaiti, mums draudēja sabiedriskā labuma statusa atņemšana. Ilgi nācās strādāt, lai visu sakārtotu, bet joprojām palika tā laika nesakārtotas lietas... Grāmatvedība, kuru veica neliela ārpakalpojumu firma, bija ļoti smagā stāvoklī. Pat prezidijs neko nezināja par federācijas finansiālo darbību. Mūsu grāmatvede Kristīne Mickeviča tikai tagad ir panākusi stāvokļa normalizēšanos. Šomēnes pie mums notika Valsts ieņēmumu dienesta tematiskā pārbaude un pret LaMSF grāmatvedību nebija nekādu iebildumu.
Pats smagākais trieciens, ko arī veiksmīgi pārdzīvojām, bija izraisītais tiesas process, kurš tika izplānots laikā, kad Jānis Kempelis vadīja Motokrosa komisiju, to akceptēja prezidijs toreizējās viceprezidentes Antras Sietiņas vadībā. Tiesa tika noorganizēta ļaunprātīgi, bija pazuduši līgumu oriģināli un no federācijas mapēm pazuda atsevišķi dokumenti. Rezultātā zaudējām vairāk kā 75 000 latu. Federācijas konti bija tukši un dažs labs cerēja, ka mums būs maksātnespēja ar visām no tā izrietošām sekām.
Tomēr mums izdevās iziet no situācijas, atrodot finansiālu atbalstu gan FIM, gan UEM, gan citur un mēs turpinājām strādāt, ko darām arī joprojām. Viss attīstās un iet uz priekšu. Tomēr viennozīmīgi skaidrs, ka šī tiesā pazaudētā nauda šodien daudz vairāk būtu nepieciešama gan mūsu izlašu, gan jauniešu motosporta atbalstam.
Neskatoties uz visu šo negatīvo, mums, protams, ir bijuši arī savi pozitīvie mērķi un vīzija, uz kuru esam gājuši un ejam šobrīd. Esam spējuši panākt dalībnieku skaita palielināšanos sacensībās, kas organizatoriem dod iespējas rentablu sacensību organizēšanai. Mūsu stratēģija bijusi arī virzīta uz starptautiskajiem sakariem un federācijas lomas paaugstināšanu UEM un Baltijā. Svarīga ir Austrumeiropas valstu Baltijas Motociklistu asociācijas (BMA) darbības atjaunošana un aktivizēšana, kas arī ļoti veiksmīgi mums ir izdevies un šogad bija jūtami jau pirmie darba augļi.
Varbūt varētu īsumā uzskaitīt arī sasniegto pašu komisiju darbos, jo neuzticība izteikta arī visiem sporta veidu komisiju vadītājiem?
Jā, neskatoties uz šobrīd notiekošo, darbs federācijā kopumā – komisijās, ar organizatoriem, sportistiem iet ierastajā ritmā un šeit mēs redzam tikai augšupeju. Visos sporta veidos čempionāti ir notikuši, dalībnieku skaits Latvijas čempionātos ir audzis, pie mums brauc ārzemju sportisti.
Motošosejā stāvoklis ir stabilizējies dalībnieku skaita ziņā. Pozitīvi, ka attīstās skūteru sacensības, kaut gan motošosejas attīstība ir cieši saistīta ar Biķernieku trases nākotni vai jaunās trases izbūvi. Pozitīvi, ka notiek regulāri treniņi.
Triālā, kaut arī šobrīd notiek paaudžu maiņa, čempionāti, pateicoties Austrumeiropas valstu BMA, ir ar daudz lielāku dalībnieku skaitu, kas paver iespējas gan mūsu organizatoriem, gan sportistiem.
Daudz pretenzijas ir pret Motokrosa komisijas darbu, taču tās darba rezultātā ir pieaudzis gan licenču, gan dalībnieku skaits katrā no Latvijas čempionāta posmiem.
Labi strādā Treka komisija, piedaloties sportistiem ne tikai pirmajā Polijas līgas komandu čempionātā, bet arī Eiropas un pasaules čempionātos un kausos. Pozitīvas tendences vērojamas arī Skijoringa un citās komisijās. Licenču skaits samazinājies vien Enduro komisijai.
Esam veiksmīgi aizvadījuši visas plānotās starptautiskās sacensības Latvijā – MX1/ MX2, blakusvāģos, spīdvejā, frīstailā, Eiropas kvadros un EMX2, kā arī pasaules veterānu kausu.
Svarīgs panākums ir šogad pilnībā saskaņotais kalendārs Baltijas valstu starpā, Baltijas valstu sportistu īpatsvara pieaugums Latvijā organizētajās sacensībās. Tā arī ir prioritāte, veidojot mūsu kalendāru, lai dotu iespēju sportistiem piedalīties citu federāciju sacensībās.
Varam arī lepoties ar savu pārstāvniecību UEM, jo iepriekšējā kongresā palielinājusies mūsu ietekme dažādu jautājumu risināšanā, astoņi mūsu pārstāvji ievēlēti dažādās sporta veidu komisijās un Ņina Birjukova ir UEM viceprezidente.
Vai arī pašas komisijas ir apmierinātas ar vadības darbību?
Uzskatu, ka vadība savas saistības pret komisijām ir izpildījusi. Neskatoties uz situāciju valstī, Eiropas un Pasaules Nāciju komandas, kuru finansējumu šogad organizēja komandu menedžeri ar prezidija locekļu atbalstu, ir veiksmīgi startējušas. Jāatzīmē kvadru komandas izcīnītā 4.vieta un blakusvāģu 2.vieta Eiropas Nācijās. Triālam 21.vieta, motokrosam 22.vieta un supermoto 20.vieta Pasaules komandu čempionātos – Nāciju kausos. Tas pats sakāms par individuālajiem sportistu rezultātiem starptautiskajā līmenī – motokrosā 85 cc klasē Pauls Jonass ir pasaules čempions, blakusvāģos brāļi Daideri otrie pasaulē, Māris Rupeiks/ Kaspars Stupelis ceturtie, pāru spīdvejā Kasts Podžuks un Andžejs Ļebedevs Eiropā ceturtie, Arvis Dermaks savā klasē pagājušā gadā kļūst par pasaules čempionu velotriālā un šogad uzvarēja pasaules čempionāta posmā Čehijā un tā varētu turpināt.
Attiecībā par vietējām aktivitātēm, jāpiebilst, ka visas sacensību dalības maksas tika atstātas organizatoru rīcībā. Tāpat pretēji pieņemtajam, ka katra komisija atbilstoši ieņēmumiem procentuāli sedz savu daļu federācijas administratīvajiem izdevumiem, praktiski pēdējos gados esam maksimāli visu komisiju naudu atstājuši pašu komisiju rīcībā. Neskatoties uz pašreizējo finansiālo situāciju, paredzēts, ka arī šogad līdz gada beigām panāksim, ka komisiju nauda paliks to pašu izdevumu segšanai.
Ko vajadzētu pamainīt un uzlabot federācijas darbā?
Pats par sevi saprotams, ka ir daudz lietas, kas šobrīd ir jāpamaina un jāuzlabo. Ir jāveic dažas izmaiņas komisiju un sekretariāta darbā, jāpiestrādā pie federācijas publicitātes un sabiedriskajām attiecībām. Protams, ka daudz ko varēja darīt savādāk, bet mērķis nostiprināt Latvijas čempionāta sacensības vairāk vai mazāk ir sasniegts. Tagad sākas plānošana nākamajai sezonai un varu teikt, ka daudz kas tiks izmainīts un uzlabots. Ir daudz priekšlikumi, kas šobrīd ir jāvirza uz komisijām, lai līdz jaunajam gadam tos varētu apspriest un virzīt tālāk gan Latvijā, gan sadarbībai ar Austrumeiropas valstu BMA, UEM un FIM.
Kā, Jūsuprāt, motosports Latvijā kopumā izskatās uz citu sporta veidu fona?
Motosports nav olimpiskais sporta veids, tomēr neskatoties uz to pēc Izglītības un zinātnes ministrijas noteiktajiem Latvijas atzīto federāciju vērtēšanas kritērijiem aktivitāšu vērtējumā spējam ieņemt augsto otro vietu, atpaliekot vien no vieglatlētikas savienības. Kopumā ņemot vērā arī sportiskos rezultātus un federācijas darbu, esam piektajā vietā uzreiz aiz pārējiem masu sporta veidiem. Tas varētu būt viens kritērijs pēc kā vērtēt.
Otrs, protams, manis iepriekš uzskaitītie sportistu starptautiskie sasniegumi, kas liecina paši par sevi. Lepojamies, ka esam spējuši piesaistīt arī savus lielos stratēģiskos atbalstītājus bez kuriem motosports Latvijā šodien nebūtu tādā līmenī kā šobrīd. Un šie stratēģiskie motosporta atbalstītāji ir Latvijas valdība Izglītības un zinātnes ministrijas personā, Latvijas Valsts meži, Latvijas dzelzceļš, Latvijas gāze, Latsim, Rīgas brīvosta, Latvijas balzāms, Jēkabpils dome, Jelgavas dome un daudzi citi, kuri spējuši būt sociāli atbildīgi Latvijas sportistu mērķu vārdā, tādejādi daudz palīdzējuši mūsu sportam.
Atbild LaMSF Motokrosa komisijas vadītājs Ēriks Pīlādzis.
Ne mazums pārmetumu federācijai dzirdēti tieši saistībā ar motokrosa vadību Latvijā. Ērik, kā Jūs varētu komentēt šobrīd notiekošo un atspēkot saviem oponentiem? Par ko īsti tiek pārmests un kādēļ?
Domāju, ka prezidents jau diezgan daudz nokomentēja federācijā notiekošo. Uzskatu, ka par šīm problēmām ir jārunā un jādiskutē ar biedriem. Un ārkārtas kongress sniegs šo iespēju klātienē. Šobrīd pirms ārkārtas kongresa vēlos īsumā atspoguļot un atgādināt pēdējo divu gadu motokrosa vadību Latvijā, savas komisijas padarīto kopš kļuvu par Motokrosa komisijas vadītāju.
2009.gada sezona – pilnīgs krahs, nebija ne sportistu, ne organizatoru, ne līdzekļu.
2010.gada sezona – es teiktu, bija cīņa par izdzīvošanu – būs vai nebūs! Situāciju mums izdevās stabilizēt. Nopirktas 240 motokrosa licences. Izstrādāta jauna Latvijas čempionāta stratēģija. Ieviesta sacensību gradācija kategorijās. Tika uzsākta sadarbība ar Skijoringa komisiju ziemas Latvijas čempionāta organizēšanā Open klasēm motokrosā. Izveidotas jaunas aktivitātes motokrosā – apvidus motokross, retro motokross, Superkauss. Komisija izdzīvoja ar saviem līdzekļiem.
2011.gada sezona – Izaugsmes sākums! Nopirktas 280 motokrosa licences. Rekordliels dalībnieku skaits Latvijas čempionātā, Apes posmā ap 400 dalībniekiem. Latvijas čempionāts tiek starptautiski pārstāvēts no Lietuvas, Igaunijas, Krievijas, Baltkrievijas un Somijas puses.
2011.gadā pēc ilgāka laika pārtraukuma atkal spējam panākt vienotu nacionālo čempionātu kalendāru Baltijā. Latvijas čempiona tituls tiek izcīnīts kā pieaugušo klubu kopvērtējumā, tā arī klubu bērnu komandu kopvērtējumā. Klubu bērnu un pieaugušo komandu kopvērtējumā pirmo reizi motokrosa vēsturē tiek izcīnīts ceļojošais kauss – Latvijas Lielais kauss ar 1000 EUR naudas prēmiju.
Strauji attīstījies un ieguvis popularitāti apvidus motokross, sezonas beigās dalībnieku skaits sasniedz 140 sportistus posmā. Strauji attīstījies un ieguvis popularitāti arī retro motokross. Atjaunota Zelta mopēda kustība un nodota vadīt Skijoringa komisijai. Tiek organizētas Latgales reģiona sacensības.
Divu gadu laikā Motokrosa komisija ir veikusi lielu darbu motokrosa lietu sakārtošanā, ir uzlaboti publicitātes jautājumi Latvijas čempionātam, sakārtota komisijas mājas lapa. Nevienā punktā motokrosa komisijas darba ietvaros šo divu gadu laikā nekas nav pasliktinājies. Ir sagatavots teicams pamats straujai Latvijas motokrosa izaugsmei 2012.gadā. Par to, protams, liels paldies visiem komisijas locekļiem.
Vai arī paši sportisti ar Jūsu vadītās komisijas darbu ir apmierināti?
Ir daļa augstākā līmeņa sportistu (līdz 10 sportistu), kuri uzskata, ka astoņi Latvijas čempionāta posmi ir par daudz, jo tas traucē viņu dalībai vietējā līmeņa, Eiropas un Pasaules līmeņa sacensībās. Un to, protams, var arī saprast. Šajā jautājumā saduras augstākā līmeņa sportistu intereses ar hobija klašu sportistu interesēm, kas labprāt redzētu vēl lielāku Latvijas čempionāta posmu skaitu. Tas ir jautājums, kas jāatrisina, veidojot 2012.gada gada Latvijas čempionāta koncepciju. Ir vairāki risinājuma varianti un komisija aicina visus iesniegt priekšlikumus. Komisija par to lems un noteikti problēmas risinās.
Daudz pārmetumu un neapmierinātības dzirdētas šā gada izskaņā, kad vienā datumā sakrita Latvijas čempionāta noslēdzošais posms Gulbenē un Superkausa posmu Saldū. Kādēļ tas tā sanāca?
Varu paskaidrot, ka pavasarī, kad Superkausa vadība iesniedza sava seriāla kalendāru, Motokrosa komisija jau bija saskaņojusi un apstiprinājusi savu koriģēto Latvijas čempionāta kalendāru ar Lietuvas un Igaunijas Motosporta federācijām. Motokrosa komisija piekrita piecu Superkausa posmu organizēšanas datumiem un ieteica izmainīt tikai Saldus posma norises datumu. Superkausa vadība diemžēl atteicās veikt izmaiņas. Tuvojoties sacensību datumam, no federācijas puses tika atkārtoti izteikti piedāvājumi Superkausa vadībai izmainīt Saldus posma organizēšanas datumu, kam viņi joprojām nepiekrita.
Augustā atsevišķi LaMSF biedru iesniedza iesniegumu Motokrosa komisijai ar lūgumu izmainīt Latvijas čempionāta Gulbenes posma organizēšanas datumu. Tomēr šeit es atkārtoti vēršu uzmanību, ka Latvijas čempionāts ir A kategorijas sacensības- augstākā līmeņa sacensības Latvijā, starptautiski saskaņotas, vairāki Latvijas klubi un ārzemju sportisti bija ieplānojuši savu laiku saskaņā ar esošo kalendāru. Šie arī ir galvenie objektīvie iemesli, kuru dēļ Latvijas čempionāta kalendārs netika mainīts.
Kāda ir Jūsu vīzija par motokrosa vadību Latvijā?
Saskaņā ar LaMSF galveno uzdevumu vadīt un koordinēt motosportu valstī, Motokrosa komisijas galvenais uzdevums ir vadīt un koordinēt motokrosa attīstību. Uzskatu, ka nepieciešams attīstīt masveidību un konkurenci visos līmeņos, kā starp sportistiem – tā arī starp organizatoriem un visiem citiem motokrosā iesaistītajiem. Jārada vide iespējai nodarboties ar motokrosu visu vecumu un profesionalitātes līmeņu sportistiem, neatkarīgi no maka biezuma. Motokrosā jāiesaista bērni un jaunieši un jārada vide augsta līmeņa sportistu izaugsmei.
Visu, ko mēs darām, jāveic ar augstu kvalitāti, profesionalitāti un atbildību. Jāsakārto gan motokrosa vadības sistēma, gan federācijas biroja vadība, tās jāvada profesionālā līmenī. Starpvalstu BMA ietvaros Latvijai redzu vietu kā centrālai motokrosa lielvalstij. Latvijas čempionātam motokrosā jāturpina augt, lai kļūtu par centrālajām Latvijas un prestižām starpvalstu sacensībām.
Interviju sagatavoja:
Kaspars Kuļikovs
LaMSF sabiedrisko attiecību speciālists
lamsf(at)inbox.lv
Twitter.com/LaMSF